Kāpēc es izvēlējos Rīgas Stradiņa universitāti

Šajā rakstā es jums pastāstīšu par to, kā es izvēlējos studēt tieši RSU un par to, kā izvēlējos novirzienu.

Tātad, es mācos Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedrā. Ļoti garš nosaukums, es zinu.

Sākšu ar to, kāpēc izvēlējos šo augstskolu.

Ja būsiet lasījuši manus iepriekšējos rakstus, tad zināsiet, ka Latvijā studēt nolēmu pēc raksta internetā, kur bija pieminēta Latvija. Tas mani ieinteresēja. Sāku meklēt vairāk informāciju par Latviju un galu galā nolēmu te arī mācīties. Augstskolas izvēle bija jāizdara no internetā pieejamajiem resursiem, jo man protams nebija draugu, kuri mācījušies dažādās Latvijas augstskolās un varētu ko ieteikt. Tā nu visu meklēju pats. Pirmkārt man bija svarīgi, lai augstskolā ir pieejamas mācības angļu valodā, jo latviski nesapratu ne vārda. Vēlējos arī dzīvot Rīgā, jo Latvijā nebiju bijis, un Rīga kā galvaspilsēta un pilsēta, kurā dzīvo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, likās tāda kā drošāka izvēle. Man šķita, ka Rīga būs visvairāk piemērota cilvēkam, kurš neprot latviešu valodu. Pēc šo kritēriju noteikšanas, biju atlasījis pāris potenciālās mācību vietas. Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas universitāti un vēl kādas 2 citas vietas. Biju izpētījis, ka šīs ir prestižākās augstskolas Latvijā. Ne velti nosaukuma beigās ir vārds “universitāte”.

Tad nu sāku domāt, kādā specialitātē es gribētu mācīties. Izskatīju dažādus variantus. No sākuma domāju, ka varētu studēt kaut ko saistītu ar mehāniku, inženieriju un tehnoloģijām. Tādā gadījumā es ietu un RTU, jo nu tā tomēr ir tehniskā universitāte. No šādas izvēles mani tomēr atturēja fakts, ka neesmu liels fizikas cienītājs. Nav tā, ka man nepatīk dažādi mehānismi un jaunās tehnoloģijas. Man patīk. Vienkārši lasīju par to, ka būs ļoti daudz jāmācās matemātika un fizika, kas nu galīgi nav mana stiprā puse. Skolā man matemātika ļoti labi padevās līdz sestajai klasei. Es pat braucu uz olimpiādēm. Bet tad nāca septītā klase un algebra. Tad man vairs negāja tik spīdoši. Pilnīgi apbrīnojami, kā ir iespējams sabojāt tik jauku priekšmetu, kā matemātika, skaitļiem pievienojot klāt burtus. Uzskatu, ka tām abām lietām nevajag saplūst kopā. Novirzījos no tēmas. Lai nu kā, es neizvēlējos RTU, jo nobijos no tā, ka būtu daudz jārēķina.

Tālāk mani ļoti ieinteresēja RSU. Biju dzirdējis, ka tur apmāca tikai ārstus, bet pavadot nedaudz laika viņu mājaslapā sapratu, ka tā nav tiesa. Viņiem ir ļoti daudz un dažādas fakultātes un specialitātes. Uzgāju Politikas zinātnes katedru. Tā mani ļoti ieinteresēja, jo man vienmēr ir patikusi politika. Mans tēvs darbojas politikas sfērā, un tas mani vienmēr ir interesējis. Esmu gribējis saprast, kā tur viss darbojas un kādēļ lietas notiek, tā kā viņas notiek.

Par izvēli pakonsultējos ar tēvu, jo domāju, ka varbūt viņš man ieteiks ko noderīgu. Viņš bija priecīgs par manu izvēli un teica, ka ir dzirdējis par RSU. Nu skaidrs. Laikam mana mācību vieta ir izvēlēta un labi, ka arī vecāki to atbalsta.

Tā es izvēlējos studēt tieši Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedrā.

Paldies par lasīšanu un ceru, ka jums bija interesanti.

Nākamajos rakstos es padalīšos ar savu pieredzi mācoties RSU un vēl daudz citām interesantām lietām.

Uncategorized

Mana pieredze ar ēdienu Latvijā

Šajā postā pastāstīšu par manu pieredzi ar ēdienu Latvijā.

Kā jau zināt, es nāku no Zviedrijas un Zviedrija nav nemaz tik tālu no Latvijas. Tas nozīmē, ka ēšanas paradumi nav ļoti atšķirīgi. Gan Zviedrija, gan Latvija atrodas Baltijas jūras krastā. Abās valstīs ir līdzīgs klimats, kas nozīmē, ka ēdiens, kas iegūts lokāli, ir līdzīgs.

Protams, ka katrai valstij ir savas tradīcijas un paradumi attiecībā uz ēdienu. Atšķirības ēdienkartē parasti ir novērojamas arī valsts robežās. Tas ir tikai loģiski, jo dažādos reģionos ir dažāda pārtika, ko cilvēki iegūst uz vietas. Parasti, valstu reģioni, kas atrodas piekrastē, savā ēdienkartē iekļauj vairāk produktus, kas iegūti no jūras. Turpretī, reģioni, kas atrodas vairāk iekšzemē, kur vairāk attīstīta agronomija, mēdz pārtikt no vairāk augļiem un dārzeņiem, kas vietēji izaudzēti.

Pilsētiņa Sveg, kurā dzīvoju Zviedrijā atrodas būtībā pa vidu. Tas nozīmē, ka tur vairāk attīstītas ir dažādas agronomijas nozares. Ne tik ļoti jūras produkti. Ņemiet vērā arī to, ka Sveg ir ļoti maza pilsētiņa ar nedaudz vairāk kā 2500 iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka pilsētā nav daudz restorānu, vai vispār vietu kur paēst ārpus mājas. Tas ir tādēļ, ka cilvēki vairāk izvēlas ēst mājās un publiskajām ēstuvēm vienkārši trūktu apmeklētāju. Arī tūrisms nav sevišķi attīstīts manā dzimtajā pilsētā.

Vietā kur es dzīvoju Zviedrijā ir pāris nelieli pārtikas veikali un tirgus. Jūras produkti nav sevišķi izplatīti. Plašāks piedāvājums ir dārzeņiem un augļiem.

Atbraucot uz Latviju man nebija lielas grūtības pierast pie vietējā ēdiena, jo kā jau minēju atšķirība starp ēdienu Zviedrijā un ēdienu Latvijā nav liela. Dzīvojot Rīgā man ir lielas izvēles iespējas attiecībā uz ēdienu. Te ir ļoti daudz dažādas ēstuves, kas pārstāv daudzas nacionalitātes. turku kebabi, itāļu picas, armēņu šašliks, ķīniešu suši un vēl daudz citu lietu. Man noteikti jāatzīmē, ka Latvijā ir ļoti izkopta vietējā virtuve.

Man pašam šāda restorānu pieejamība bija neierasta, jo nāku no mazas pilsētiņas. Arī pasūtīt ēdienu ar piegādi uz mājām man bija jauna pieredze. Ja nevēlos doties ārā vakarā, bet gribu kādu noteiktu ēdienu no restorāna, tad varu to vienkārši pasūtīt un ēdienu man pieved līdz mājām. Pirmo reizi pasūtīju picu uz mājām tieši Latvijā. Gribu atzīmēt mājaslapu svpcanin.com , kas ir lielisks rīks, lai palīdzētu atrast picēriju, kur man to vajag. Biju Siguldā, kur nezināju nevienu picēriju, tādēļ vienkārši meklēju internetā. Uzgāju šo mājaslapu, kur var sameklēt picēriju vajadzīgajā pilsētā. Sameklēju Siguldu un lieta darīta.

Kopumā mana pieredze ar ēdienu Latvijā ir bijusi pozitīva. Esmu izmēģinājis daudz, dažādus jaunus ēdienus. Pasūtījis picu un daudz citus ēdienus uz mājām. Iepazinis latviešu ēšanas paradumus. Uzgājis jaunus mīļākos ēdienus un ēstuves.

Jāsaka, ka esmu ļoti apmierināts ar ēdienu Latvijā.

Uncategorized

Kā es izlēmu mācīties Latvijā

Sveicināti!

Šajā rakstā es jums izstāstīšu, kā es nolēmu mācīties Latvijā un kā izvēlējos skolu.

Tātad es iepriekš mācījos Zviedrijā, savā dzimtajā pilsētā Sveg. Tur es pabeidzu vidusskolu.

Kamēr mācījos skolas pēdējā klasē un gatavojos eksāmeniem, man bija nopietni jāsāk domāt, par to kur es mācīšos tālāk. Iepriekš par to nebiju daudz domājis. Man vienmēr šķita, ka vēl ir daudz laika līdz skolas beigšanai un gan jau, ka ideja ienāks prātā pati no sevis. Tā gluži nenotika un diezgan ātri pagāja skolas laiks. Man bija steidzami jāizdomā, par ko gribu mācīties un kur es to gribu darīt. Manā dzimtajā pilsētā nebija skolas kur tālāk mācīties, jo, kā kau teicu tā ir ļoti neliela pilsēta. Tas nozīmēja, ka man vajadzēja doties prom no mājām lai studētu. Mans vecākais brālis, kuram šāda izvēle bija jāizdara pirms pāris gadiem, studēja Stokholmā. Viņš mācījās ekonomiku diezgan prestižā skolā, un dzīvoja īrētā dzīvoklī, kopā ar vēl vienu puisi. Es nevēlējos doties uz Stokholmu. Varbūt tieši tāpēc, ka visi tur dodas. Tas ir tāds kā standarts. Pārāk mainstream priekš manis. Es vēlējos kaut ko interesantu. Sāku internetā skatīties, kādas vēl ir iespējas.

Tā nu es vienu dienu uzgāju ziņās kādu rakstu par Latviju. Man šķiet, ka tas bija saistībā ar politiku, vai ko līdzīgu. Nav svarīgi. Šo rakstu nemaz neizlasīju, taču tas mani ieinteresēja par Latviju. Iepriekš neko daudz gan nebiju dzirdējis par šo valsti. Jā, es  iepriekš zināju, kur viņa atrodas, un, ka Latvija ir Eiropas Savienībā. Zināju, ka tā ir mazāka par Zviedriju, bet vairāk īsti neko. Tā nu es sāku interesēties. Izlasīju pāris rakstus internetā. Pāris video youtube. Tad man prātā iešāvās traka ideja. Varbūt studēt Latvijā? Lasīju par dažām augstskolām ļoti labas lietas.

Izvēlējos Rīgas Stradiņa Universitāti, jo par to bija minētas ļoti labas lietas. Izšķirošs bija arī tas, ka tur ir programmas ārzemju studentiem. Tur mācības notiek angļu valodā. Tas bija ļoti svarīgi, jo latviski protams nemācēju ne vārda.

Vecāki pārsteidzošā kārtā bija saprotoši un atbalstīja manu trako ieceri. Biju gaidījis, ka viņi teiks nē.

Tā jau pēc pus gada es ierados Rīgā iesniegt dokumentus un tiku pieņemts skolā.

Tā nu tagad esmu jau otrajā kursā un esmu ļoti apmierināts ar savu izvēli.

Man Latvijā ir daudz draugi un vēl vairāk jautra laika, ko pavadu ar viņiem. Esmu iemācījies latviešu valodu ļoti labā līmenī (par to varat spriest paši pēc šī bloga). Esmu iepazinis Latviešu kultūru un paradumus, kā arī guvis plašu vispārējo priekšstatu par šo valsti. Man ir bijuši dažādi piedzīvojumi, kā ārzemju studentam Latvijā, par ko vairāk rakstīšu nākamajos rakstos.

 

Uncategorized